Jornalista: Eusébio Evison M. da Silva AIFAESA HUSU VENDEDÓR SIRA ATU FA’AN NA’AN FRESKU HO FOLIN HANESAN IHA TERITÓRIU TOMAK

Dili, 07 Outubru 2021 – Autoridade Inspesaun no Fiskalizasaun Atividade Ekonómika, Sanitária no Alimentár (AIFAESA) liuhosi ninia Inspetór Jerál,  Ernesto Monteiro, husu ba vendedór sira ne’ebé fa’an na’an fresku katak tenke define ninia presu ka folin hanesan ka ho uniforme iha teritóriu Timor-Leste.

“Atu fa’an iha Komoro ka iha Bekora ka iha Baukau ka Suai, iha ne’ebé de’it, pelu menus imi-nia presu ba na’an sira ne’e tenke hanesan, nune’e ita bele dehan katak kompetisaun iha merkadu ne’ebé di’ak,” Inspetór Jerál ne’e informa ba jornalista Timor News, ohin (07/10), iha ninia knaar-fatin, Matadouru, Dili.

Ernesto dehan katak Estadu la determina presu loloos ba na’an fresku sira tanba Timor-Leste aplika merkadu livre ne’ebé signifika katak presu determina iha merkadu entre ema ne’ebé sosa no ema ne’ebé fa’an.

“Presu ne’e determina hosi merkadu, entre ida ne’ebé sosa no fa’an. Estadu la tau presu justu ba na’an iha ne’ebá. Estadu uza merkadu livre, ho nune’e, loloos ne’e kompeténsia komérsiu ninian. Maibé ita mós utiliza merkadu livre, livre ne’e signifika katak presu ne’e merkadu mak determina, entre ida ne’ebé sosa ho ida ne’ebé fa’an mak determina […]. Tanba ne’e ha’u husu ba sira fa’an na’an sira ne’e pelu menus imi-nia presu sira ne’e tenke uniforme ho kolega sira seluk,” Ernesto esplika.

Nia mós dehan katak vendedór sira iha obrigasaun atu fa’an na’an ne’ebé ho kualidade no kuantidade di’ak ba konsumidór sira.

“Imi iha obrigasaun atu fó duni kualidade ne’ebé di’ak, kuantidade ne’ebé di’ak, ba ita-nia konsumidór sira ne’e, atu nune’e ita-nia konsumidór sira mós bele utiliza ka hán na’an ne’e tuir duni sira-nia kabun,” Ernesto dehan.

Nia ezije tán ba vendedór sira atu mantéin matadouru ka fatin oho animál sira hodi fa’an ne’e ho moos no evita ‘dois’ ne’ebé fó impaktu la di’ak.

Oras ne’e daudauk vendedór balu fa’an na’an fresku ho folin ne’ebé diferente mak hosi $7 to’o $8 resin ba na’an isin sira, no hosi $2.50 to’o $3 resin ba na’an ruin sira.

Fonte: Timor News
Lian Povu
Povu Iha Suku Waimori Halerik Beibeik Ba Eletrisidade Ho Estrada
Suku Waimori to’o oras ne’e halerik hela ba eletrisidade no estrada.
Negósiu
Inácia: Lixu La'os Problema De'it, Maibé Bele Sai Mós Solusaun Bainhira Ita Bele Transforma Ba Ekonomia Ne’ebé Di’ak
Vise-Ministra Turizmu Komunitária Kulturál, Inácia da Conceição Teixeira hateten katak lixu la'os problema de'it, maibé bele sai mós solusaun bainhira ita bele transforma ba ekonomia ne’ebé di’ak
Edukasaun
ME Halo Abertura ba Levantamentu Dadus Profesór Sira Nian iha Territóriu Nasionál
ME halo abertura levantamentu dadus profesór sira-nian iha munisípiu hotu inklui RAEOA.
Saúde
Moras Infesaun Respiratória Kontinua Rejista Barak Iha SS Komoro, Impaktu Hosi Rai-Rahun
Moras Infesaun Repiratória kontinua rejista barak iha SS Komoro, impaktu hosi rai-rahun.
Seguransa
Governu Sei Rekruta Membru PNTL Foun Na'in-450 iha Tinan 2024
Governu liuhosi ministériu interiór sei rekruta membru PNTL foun hamutuk na'in-450 iha tinan 2024 hodi reforsa liután seguransa iha rai laran.
Edukasaun
UNTL ho INFORDEPE Realiza Formasaun Baxarelatu ba Profesór Na'in-1.275 iha Territóriu Nasionál
UNTL Koopera ho INFORDEPE hodi realiza formasaun baxarelatu ba profesór hamutuk na'in-1.275 iha territóriu nasionál.
Justisa
ANTI Timor-Leste Kontra Makaas Prabowo nia Kandidatura ba Eleisaun Prezidensiál 2024
ANTI husu ba eleitór Indonézia atu lalika fó votus ba Prabowo Subianto no ba komunidade internasionál atu kaer nia hodi responsabiliza violasaun direitu umanu ne’ebé nia komete iha pasadu.
Justisa
Xanana: Kuandu Imi Hasai Populasaun Sira Nia Sasan Arbiru, Ha’u Prontu Toba iha Ne’e
PM Xanana hateten ba juíz sira TDD katak kuandu sira-nia desizaun kontra ona direitu umanu hodi hasai no soe arbiru populasaun sira-nia sasan, nia prontu toba iha fatin refere.
Polítika
MSSI Tau Prioridade ba Asuntu EhD no Idozu iha Orsamentu 2024
MSSI tau prioridade ba asuntu ema ho defisiénsia, idozu, no direitu ba labarik iha orsamentu jerál tinan 2024 ninian.
Sosiál
Komunidade Balu ba Hariis Fali iha Bee Matan Tohumeta, BTL Sei Haruka Karta ba PNTL
BTL, EP sei haruka karta ba PNTL hodi asegura bee matan Tohumeta hodi evita komunidade sira labele ba hariis tan iha ne'ebá iha futuru.
Edukasaun
Xanana Husu ba Bispu Na'in Tolu Hodi Halo Mudansa ba Sistema Edukasaun Iha UCT
PM Xanana husu ba Bispu na'in tolu hodi halo mudansa ba sistema edukasaun iha UCT atu bele diferente ho universidade no institutu superiór sira seluk.
Edukasaun
Ministériu Edukasaun Sei Harii Eskola Primária Ida iha Aldeia Ilatbote
Ministériu Edukasaun sei harii eskola Primária ida iha aldeia Ilatbote, Kailaku hodi fasilita estudante sira iha aldeia refere bele asesu ba iha eskola ne'ebé mak besik.
Seguransa
Ekipa Konjunta PNTL Kaptura Suspetu Na'in Rua Ne'ebé Na'ok Laptop Iha Dili
Ekipa konjunta hosi PNTL kaptura suspeitu hamutuk na'in rua ne'ebé mak komete iha kazu na'ok laptop iha Dili.
Sosiál
Ahi Han Motuk Komunidade Ida nia Uma iha Suku Grotu
Ahi han motuk uma komunidade ida iha suku Grotu postu adminístrativu Same munisípiu Manufahi.
Edukasaun
ME Halo Abertura ba Levantamentu Dadus Profesór Sira Nian iha Territóriu Nasionál
ME halo abertura levantamentu dadus profesór sira-nian iha munisípiu hotu inklui RAEOA.
Seguransa
MI Planeia Reabilita Eskuadra no Harii Kuartél PNTL iha Munisípiu Aileu
MI planeia reabilita eskuadra no harii kuartél PNTL iha munisípiu Aileu hodi PNTL sira iha munisípiu refere bele hala'o sira-nia servisu ho di'ak liután.