GOVERNU APREZENTA ONA PROPOSTA OJE RETIFIKATIVU ATU HODI FAHE $200 BA KADA UMA-KAIN INKLUI FINANSIA MEDIDA KOMPLEMENTÁR 12 SELUK TÁN

Dili, 27 Abril 2022 – Governu liuhosi Ministru Finansa, Rui Augusto Gomes, ohin (27/4), aprezenta ona ba Parlamentu Nasionál (PN) ho karáter urjénsia, proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) Retifikativu 2022 ho montante totál $1.129.857.250 (ka billaun $1.1), haktuir parte Governu ninia divulgasaun ofisiál.

Proposta OJE Retifikativu ne’e sei uza hodi finansia medida komplementár hamutuk sanulu-resin-tolu (13) ho ninia detalla mak hanesan tuir mai ne’e: i) Kriasaun Fundu Veteranu ho orsamentu alokadu billiaun $1; ii) Atribuisaun Pagamentu Désimu Terseiru $200 ba kada família ka uma-kain iha fulan Dezembru (exeptu funsionáriu públiku sira) ho orsamentu alokadu millaun $70; iii) Uma Kbiit Laek Plus ho orsamentu alokadu millaun $25; iv) Bolsa Estudu ba Mellór Graduadu Estudante Ensinu Báziku no Sekundáriu ho orsamentu alokadu millaun $7.5; v) Programa Mão de Obra ba postu-administrativu, millaun $7.2; vi) Revitaliza kafé no subsídiu ba kafé laku-teen ho orsamentu alokadu millaun $6,4; vii) Pagamentu ba diferensa remunerasaun PNTL nian ho rejime salariál foun, ba membru PNTL 4.096 ho orsamentu alokadu millaun $5.1; viii) Harii Sede Arte Marsiál no Rituál millaun $2.5; ix) Programa Eskola iha Uma ho orsamentu alokadu millaun $2.1; x) Internet gratuita iha eskola sira, millaun $1.1; xi) Subsídiu akomodasaun ba PNTL no F-FDTL ho orsamentu alokadu millaun $1.9; xii) Estabelesimentu Sekretaria ba Asuntu Traballadór iha rai-li’ur no Komunidade Timoroan iha Diáspora rihun $500; xiii) Empregu ba mellór alunu universitáriu sira rihun $437,5.

Ho Proposta Orsamentu Retifikativu ne’e siginifika Reseita Konsolidada Setór Públiku Administrativu sa’e ba $3.234.522.481, enkuantu Despesa Konsolidada Setór Públiku Administrativu sa’e ba $3.233.908.681. Reseita hosi Órgaun Servisu Administrasaun Sentrál sa’e ba $2.987.140.197, enkuantu Despesa Órgaun Servisu Administrasaun Sentrál sa’e ba $2.987.140.197, ne’ebé fahe tuir kategoria klasifikasaun ekonómiku.

Liuhusi Proposta Orsamentu Retifikativu ne’e, Governu propoin ba PN atu halo reforsu finanseiru ba iha títulu Dotasaun ba Governu tomak no kria Programa Foun hanaran Medida Orsamentu Komplementár. Ida ne’e Governu halo atu labele book ka muda estrutura orsamentu kada programa.

Fonte: Ministério das Finanças (MF)
Polítika
MSSI Tau Prioridade ba Asuntu EhD no Idozu iha Orsamentu 2024
MSSI tau prioridade ba asuntu ema ho defisiénsia, idozu, no direitu ba labarik iha orsamentu jerál tinan 2024 ninian.
Saúde
Iha 2021 Timor-Leste Rejista Ona Kazu Foun HIV-SIDA 192 Tanba Prostituisaun No Seksu Livre Buras
Kazu HIV-SIDA kontinua aumenta, Autoridade apela labele halo seksu livre sein sakramentu kaben.
Saúde
Moras Infesaun Respiratória Kontinua Rejista Barak Iha SS Komoro, Impaktu Hosi Rai-Rahun
Moras Infesaun Repiratória kontinua rejista barak iha SS Komoro, impaktu hosi rai-rahun.
Seguransa
Governu Sei Rekruta Membru PNTL Foun Na'in-450 iha Tinan 2024
Governu liuhosi ministériu interiór sei rekruta membru PNTL foun hamutuk na'in-450 iha tinan 2024 hodi reforsa liután seguransa iha rai laran.
Seguransa
Governu Sei Rekruta Membru PNTL Foun Na'in-450 iha Tinan 2024
Governu liuhosi ministériu interiór sei rekruta membru PNTL foun hamutuk na'in-450 iha tinan 2024 hodi reforsa liután seguransa iha rai laran.
Edukasaun
UNTL ho INFORDEPE Realiza Formasaun Baxarelatu ba Profesór Na'in-1.275 iha Territóriu Nasionál
UNTL Koopera ho INFORDEPE hodi realiza formasaun baxarelatu ba profesór hamutuk na'in-1.275 iha territóriu nasionál.
Justisa
ANTI Timor-Leste Kontra Makaas Prabowo nia Kandidatura ba Eleisaun Prezidensiál 2024
ANTI husu ba eleitór Indonézia atu lalika fó votus ba Prabowo Subianto no ba komunidade internasionál atu kaer nia hodi responsabiliza violasaun direitu umanu ne’ebé nia komete iha pasadu.
Justisa
Xanana: Kuandu Imi Hasai Populasaun Sira Nia Sasan Arbiru, Ha’u Prontu Toba iha Ne’e
PM Xanana hateten ba juíz sira TDD katak kuandu sira-nia desizaun kontra ona direitu umanu hodi hasai no soe arbiru populasaun sira-nia sasan, nia prontu toba iha fatin refere.
Polítika
MSSI Tau Prioridade ba Asuntu EhD no Idozu iha Orsamentu 2024
MSSI tau prioridade ba asuntu ema ho defisiénsia, idozu, no direitu ba labarik iha orsamentu jerál tinan 2024 ninian.
Sosiál
Komunidade Balu ba Hariis Fali iha Bee Matan Tohumeta, BTL Sei Haruka Karta ba PNTL
BTL, EP sei haruka karta ba PNTL hodi asegura bee matan Tohumeta hodi evita komunidade sira labele ba hariis tan iha ne'ebá iha futuru.
Edukasaun
Xanana Husu ba Bispu Na'in Tolu Hodi Halo Mudansa ba Sistema Edukasaun Iha UCT
PM Xanana husu ba Bispu na'in tolu hodi halo mudansa ba sistema edukasaun iha UCT atu bele diferente ho universidade no institutu superiór sira seluk.
Edukasaun
Ministériu Edukasaun Sei Harii Eskola Primária Ida iha Aldeia Ilatbote
Ministériu Edukasaun sei harii eskola Primária ida iha aldeia Ilatbote, Kailaku hodi fasilita estudante sira iha aldeia refere bele asesu ba iha eskola ne'ebé mak besik.
Seguransa
Ekipa Konjunta PNTL Kaptura Suspetu Na'in Rua Ne'ebé Na'ok Laptop Iha Dili
Ekipa konjunta hosi PNTL kaptura suspeitu hamutuk na'in rua ne'ebé mak komete iha kazu na'ok laptop iha Dili.
Sosiál
Ahi Han Motuk Komunidade Ida nia Uma iha Suku Grotu
Ahi han motuk uma komunidade ida iha suku Grotu postu adminístrativu Same munisípiu Manufahi.
Edukasaun
ME Halo Abertura ba Levantamentu Dadus Profesór Sira Nian iha Territóriu Nasionál
ME halo abertura levantamentu dadus profesór sira-nian iha munisípiu hotu inklui RAEOA.
Seguransa
MI Planeia Reabilita Eskuadra no Harii Kuartél PNTL iha Munisípiu Aileu
MI planeia reabilita eskuadra no harii kuartél PNTL iha munisípiu Aileu hodi PNTL sira iha munisípiu refere bele hala'o sira-nia servisu ho di'ak liután.