IDOZU 10 RESIN MATE IHA SUKU HOLARUA, HATUDU SINTOMA ISIN-MANAS NO DADA IIS ARASKA

Manufahi, 27 Setembru 2021 – Prezidente Komisaun Reguladora Arte Marsiál (KRAM) Adriano Corte-Real informa katak idozu na’in-10 mate iha suku Holaru, postu-administrativu Same, munisípiu Manufahi, iha fulan Setembru 2021 nia laran, no sira hatudu sintoma isin-manas no dada iis araska.

Nia informa asuntu ida ne’e ohin (27/9) wainhira partisipa iha enkontru koordenasaun ho autoridade munisípiu Manufahi, kona-ba aprezentasaun mikro planu ba kampaña nasion’al vasinasaun Covid-19, iha Administrasaun Manufahi.

Adriano hateten katak, hanesan veteranu nia prontu koopera hodi mobiliza komunidade sira ba hetan vasina kontra Covid-19, tanba iha suku Holarua ferik-katuas terseira idade na’in-10 resin mak mate iha Setembru nia laran, hatudu sintoma hanesan isin-manas, dada iis araska, no maioria la hetan vasinasaun. Situasaun ne’e mosu tanba ferik-katuas sira atu ba simu vasina maibé ema balu empede.

Administradór Manufahi Arantes Isaac Sarmento relata katak, komunidade sira ne’ebé daudauk ne’e mate iha área munisípiu Manufahi, seidauk hatene loloos tanba saida, maibé kuandu haree didi’ak hatudu sintoma hanesan isin-manas no dada-iis araska, nune’e, komisaun task-force halo ona esforsu hodi lori ekipa saúde direitamente ba suku atu halo vasinasaun ba komunidade sira.

Iha fatin hanesan, Diretór Nasionál Saúde Públiku, Carlitos Correia Freitas, ne’ebé reprezenta Ministra Saúde hateten, maske númeru kazu positivu iha Timor-Leste hahú tún, maibé tenke kuidadu-an nafatin tanba munisípiu barak relata ba Ministériu Saúde katak, komunidade terseira idade sira mate nab-naban.

Nia akresenta, Foin lalais ne’e ekipa Ministériu Saúde halo ona audit ba komunidade na’in-50 resin mate iha postu-administrativu Kelikai, munisípiu Baukau, no iha tempu badak ekipa ne’e sei desloka ba munisípiu Manatutu no Kovalima, tanba sidadaun barak mak mate maske la hatudu sintoma ne’ebé klaru, maibé barak hatudu sintoma isin-manas, dada iis araska, presiza duni halo investigasaun inklui iha munisípiu sira seluk.

Fonte: Diáriu "Roman ba Sosiedade" Manufahi
Lian Povu
Povu Iha Suku Waimori Halerik Beibeik Ba Eletrisidade Ho Estrada
Suku Waimori to’o oras ne’e halerik hela ba eletrisidade no estrada.
Saúde
Moras Infesaun Respiratória Kontinua Rejista Barak Iha SS Komoro, Impaktu Hosi Rai-Rahun
Moras Infesaun Repiratória kontinua rejista barak iha SS Komoro, impaktu hosi rai-rahun.
Negósiu
Inácia: Lixu La'os Problema De'it, Maibé Bele Sai Mós Solusaun Bainhira Ita Bele Transforma Ba Ekonomia Ne’ebé Di’ak
Vise-Ministra Turizmu Komunitária Kulturál, Inácia da Conceição Teixeira hateten katak lixu la'os problema de'it, maibé bele sai mós solusaun bainhira ita bele transforma ba ekonomia ne’ebé di’ak
Edukasaun
ME Halo Abertura ba Levantamentu Dadus Profesór Sira Nian iha Territóriu Nasionál
ME halo abertura levantamentu dadus profesór sira-nian iha munisípiu hotu inklui RAEOA.
Seguransa
Governu Sei Rekruta Membru PNTL Foun Na'in-450 iha Tinan 2024
Governu liuhosi ministériu interiór sei rekruta membru PNTL foun hamutuk na'in-450 iha tinan 2024 hodi reforsa liután seguransa iha rai laran.
Edukasaun
UNTL ho INFORDEPE Realiza Formasaun Baxarelatu ba Profesór Na'in-1.275 iha Territóriu Nasionál
UNTL Koopera ho INFORDEPE hodi realiza formasaun baxarelatu ba profesór hamutuk na'in-1.275 iha territóriu nasionál.
Justisa
ANTI Timor-Leste Kontra Makaas Prabowo nia Kandidatura ba Eleisaun Prezidensiál 2024
ANTI husu ba eleitór Indonézia atu lalika fó votus ba Prabowo Subianto no ba komunidade internasionál atu kaer nia hodi responsabiliza violasaun direitu umanu ne’ebé nia komete iha pasadu.
Justisa
Xanana: Kuandu Imi Hasai Populasaun Sira Nia Sasan Arbiru, Ha’u Prontu Toba iha Ne’e
PM Xanana hateten ba juíz sira TDD katak kuandu sira-nia desizaun kontra ona direitu umanu hodi hasai no soe arbiru populasaun sira-nia sasan, nia prontu toba iha fatin refere.
Polítika
MSSI Tau Prioridade ba Asuntu EhD no Idozu iha Orsamentu 2024
MSSI tau prioridade ba asuntu ema ho defisiénsia, idozu, no direitu ba labarik iha orsamentu jerál tinan 2024 ninian.
Sosiál
Komunidade Balu ba Hariis Fali iha Bee Matan Tohumeta, BTL Sei Haruka Karta ba PNTL
BTL, EP sei haruka karta ba PNTL hodi asegura bee matan Tohumeta hodi evita komunidade sira labele ba hariis tan iha ne'ebá iha futuru.
Edukasaun
Xanana Husu ba Bispu Na'in Tolu Hodi Halo Mudansa ba Sistema Edukasaun Iha UCT
PM Xanana husu ba Bispu na'in tolu hodi halo mudansa ba sistema edukasaun iha UCT atu bele diferente ho universidade no institutu superiór sira seluk.
Edukasaun
Ministériu Edukasaun Sei Harii Eskola Primária Ida iha Aldeia Ilatbote
Ministériu Edukasaun sei harii eskola Primária ida iha aldeia Ilatbote, Kailaku hodi fasilita estudante sira iha aldeia refere bele asesu ba iha eskola ne'ebé mak besik.
Seguransa
Ekipa Konjunta PNTL Kaptura Suspetu Na'in Rua Ne'ebé Na'ok Laptop Iha Dili
Ekipa konjunta hosi PNTL kaptura suspeitu hamutuk na'in rua ne'ebé mak komete iha kazu na'ok laptop iha Dili.
Sosiál
Ahi Han Motuk Komunidade Ida nia Uma iha Suku Grotu
Ahi han motuk uma komunidade ida iha suku Grotu postu adminístrativu Same munisípiu Manufahi.
Edukasaun
ME Halo Abertura ba Levantamentu Dadus Profesór Sira Nian iha Territóriu Nasionál
ME halo abertura levantamentu dadus profesór sira-nian iha munisípiu hotu inklui RAEOA.
Seguransa
MI Planeia Reabilita Eskuadra no Harii Kuartél PNTL iha Munisípiu Aileu
MI planeia reabilita eskuadra no harii kuartél PNTL iha munisípiu Aileu hodi PNTL sira iha munisípiu refere bele hala'o sira-nia servisu ho di'ak liután.