IMPLEMENTASAUN PED DURANTE PERÍODU 2011-2020 ATINJI DE’IT 26% TANBA KUAZE METADE LAIHA SASUKAT

Dili, 04 Novembru 2002 - Governu konstitusionál daualu halo aprezentasaun reajustamentu planu estratéjiku dezenvolvimentu (PED) tinan 2011-2030 no no rezultadu avaliasaun ba ninia implementasaun ne’ebé halo tiha ona, ba partidu polítiku sira ne’ebé hamahon-an iha plataforma entedimentu – FRETILIN, PLP, no Khunto – iha Salaun Nobre, Ministériu Negósiu Estranjeiru no kooperasaun, iha Praia dos Coqueiros.

Objetivu reajustamentu PED ne’e tanba ninia implementasaun liu tiha ona tinan sanulu no avaliasaun hatudu katak PED falta rigor iha ninia implementasaun. Ida ne’e tanba implementasaun hosi metas ne’ebé define ba faze I (2011-2015) no faze II (2015-2020) PED nian atinje deit 26%.

Tuir avaliasaun ne’ebé halo tiha ona, metas hirak ne’e la atinje tanba alokasaun orsamentu limitadu ka la konsistente, rekursu umanu menus, metas balun ambisiozu no kuaze metade hosi metas jerál liu no la iha sasukat, no PED la instrumentaliza ba planu operasionál, monitorizasaun no avaliasaun tanba la iha ierarkia kauza efeitu. 

Prosesu reajustamentu PED lidera hosi Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, no  planu ne’ebé reajusta tiha ona ne’e sei sai matadalan ba dezenvolvimentu nasionál. Ho nune’e, ekipa téknika halo konsultasaun públika iha nivel oioin, hanesan ho titular no membru órgaun soberania, eis-titular, líder nasionál, akadémiku, konfisaun relijiozu, organizasaun sosiedade sivíl, setór privadu no seluseluk tán, inklui mós grupu komunitáriu hosi munisípiu 13, inklui mós RAEOA.

Ho opiniaun konsensual, iha prosesu konsultasaun públika ampla ba prosesu reajustamentu medida estratéjika sira, líder nasionál no reprezentante povu sira hato’o rekomendasaun sira tuir mai:

(1) Garante estabilidade no kontinuidade implementasaun PED ne’ebé reajusta ona ba futuru, tanba durante ne’e dezafiu boot ida mak deskontinuidade ba prosesu dezenvolvimentu. Presiza lei ida hodi vinkula no garante ninia implementasaun.  (2) Tamba tinan rua-nulu hafoin independénsia, ita la konsege hadi’a sistema edukasaun no saúde, dezenvolvimentu agrikultura no infraestrutura báziku sira, hanesan bee no saneamentu, estrada no ponte sira. Ho nune’e reajustamentu PED ne’e tenke mai hatán ba diretu fundamental ba moris nian, hanesan saúde, edukasaun, asesu ekonómika atu moris ho dignu. 

Fonte: Gabinete do Vice PM e Ministro do Plano e Ordenamento - José Maria dos Reis
Negósiu
Inácia: Lixu La'os Problema De'it, Maibé Bele Sai Mós Solusaun Bainhira Ita Bele Transforma Ba Ekonomia Ne’ebé Di’ak
Vise-Ministra Turizmu Komunitária Kulturál, Inácia da Conceição Teixeira hateten katak lixu la'os problema de'it, maibé bele sai mós solusaun bainhira ita bele transforma ba ekonomia ne’ebé di’ak
Saúde
Moras Infesaun Respiratória Kontinua Rejista Barak Iha SS Komoro, Impaktu Hosi Rai-Rahun
Moras Infesaun Repiratória kontinua rejista barak iha SS Komoro, impaktu hosi rai-rahun.
Justisa
ANTI Timor-Leste Kontra Makaas Prabowo nia Kandidatura ba Eleisaun Prezidensiál 2024
ANTI husu ba eleitór Indonézia atu lalika fó votus ba Prabowo Subianto no ba komunidade internasionál atu kaer nia hodi responsabiliza violasaun direitu umanu ne’ebé nia komete iha pasadu.
Edukasaun
ME Halo Abertura ba Levantamentu Dadus Profesór Sira Nian iha Territóriu Nasionál
ME halo abertura levantamentu dadus profesór sira-nian iha munisípiu hotu inklui RAEOA.
Seguransa
Governu Sei Rekruta Membru PNTL Foun Na'in-450 iha Tinan 2024
Governu liuhosi ministériu interiór sei rekruta membru PNTL foun hamutuk na'in-450 iha tinan 2024 hodi reforsa liután seguransa iha rai laran.
Edukasaun
UNTL ho INFORDEPE Realiza Formasaun Baxarelatu ba Profesór Na'in-1.275 iha Territóriu Nasionál
UNTL Koopera ho INFORDEPE hodi realiza formasaun baxarelatu ba profesór hamutuk na'in-1.275 iha territóriu nasionál.
Justisa
ANTI Timor-Leste Kontra Makaas Prabowo nia Kandidatura ba Eleisaun Prezidensiál 2024
ANTI husu ba eleitór Indonézia atu lalika fó votus ba Prabowo Subianto no ba komunidade internasionál atu kaer nia hodi responsabiliza violasaun direitu umanu ne’ebé nia komete iha pasadu.
Justisa
Xanana: Kuandu Imi Hasai Populasaun Sira Nia Sasan Arbiru, Ha’u Prontu Toba iha Ne’e
PM Xanana hateten ba juíz sira TDD katak kuandu sira-nia desizaun kontra ona direitu umanu hodi hasai no soe arbiru populasaun sira-nia sasan, nia prontu toba iha fatin refere.
Polítika
MSSI Tau Prioridade ba Asuntu EhD no Idozu iha Orsamentu 2024
MSSI tau prioridade ba asuntu ema ho defisiénsia, idozu, no direitu ba labarik iha orsamentu jerál tinan 2024 ninian.
Sosiál
Komunidade Balu ba Hariis Fali iha Bee Matan Tohumeta, BTL Sei Haruka Karta ba PNTL
BTL, EP sei haruka karta ba PNTL hodi asegura bee matan Tohumeta hodi evita komunidade sira labele ba hariis tan iha ne'ebá iha futuru.
Edukasaun
Xanana Husu ba Bispu Na'in Tolu Hodi Halo Mudansa ba Sistema Edukasaun Iha UCT
PM Xanana husu ba Bispu na'in tolu hodi halo mudansa ba sistema edukasaun iha UCT atu bele diferente ho universidade no institutu superiór sira seluk.
Edukasaun
Ministériu Edukasaun Sei Harii Eskola Primária Ida iha Aldeia Ilatbote
Ministériu Edukasaun sei harii eskola Primária ida iha aldeia Ilatbote, Kailaku hodi fasilita estudante sira iha aldeia refere bele asesu ba iha eskola ne'ebé mak besik.
Seguransa
Ekipa Konjunta PNTL Kaptura Suspetu Na'in Rua Ne'ebé Na'ok Laptop Iha Dili
Ekipa konjunta hosi PNTL kaptura suspeitu hamutuk na'in rua ne'ebé mak komete iha kazu na'ok laptop iha Dili.
Sosiál
Ahi Han Motuk Komunidade Ida nia Uma iha Suku Grotu
Ahi han motuk uma komunidade ida iha suku Grotu postu adminístrativu Same munisípiu Manufahi.
Edukasaun
ME Halo Abertura ba Levantamentu Dadus Profesór Sira Nian iha Territóriu Nasionál
ME halo abertura levantamentu dadus profesór sira-nian iha munisípiu hotu inklui RAEOA.
Seguransa
MI Planeia Reabilita Eskuadra no Harii Kuartél PNTL iha Munisípiu Aileu
MI planeia reabilita eskuadra no harii kuartél PNTL iha munisípiu Aileu hodi PNTL sira iha munisípiu refere bele hala'o sira-nia servisu ho di'ak liután.